อถโข โรสิโก นฺหาปิโต ภควโต อธิวาสนํ วิทิตฺวา
อุฏฺฐายาสนา ภควนฺตํ อภิวาเทตฺวา ปทกฺขิณํ กตฺวา เยน โลหิจฺโจ
พฺราหฺมโณ เตนุปสงฺกมิ อุปสงฺกมิตฺวา โลหิจฺจํ พฺราหฺมณํ เอตทโวจ✎ ร่าง
Atha kho rosikā nhāpito bhagavato adhivāsanaṁ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṁ abhivādetvā padakkhiṇaṁ katvā yena lohicco brāhmaṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā lohiccaṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:
ครั้งนั้น โรสิกะช่างกัลบกทราบว่า พระผู้มีพระภาคทรงรับนิมนต์แล้ว จึงลุกจาก
อาสนะถวายอภิวาททำประทักษิณแล้ว เข้าไปหาโลหิจจพราหมณ์ถึงที่อยู่แล้วกล่าวว่า ข้าพเจ้าได้
กราบทูลพระผู้มีพระภาคตามคำของท่านแล้ว และพระผู้มีพระภาคก็ทรงรับนิมนต์แล้ว🤖 AI จับคู่
Then, knowing that the Buddha had consented, Rosika rose from his seat, went to Lohicca, and said to him,
อ้างอิงPTS 1.226 · สยามรัฐ 9.286
อโวจุมฺหา โข มยํ โภโต วจเนน ตํ ภควนฺตํ✎ ร่าง
“avocumhā kho mayaṁ bhoto vacanena taṁ bhagavantaṁ:
“I gave the Buddha your message,
โลหิจฺโจ ภนฺเต
พฺราหฺมโณ ภควนฺตํ อปฺปาพาธํ อปฺปาตงฺกํ ลหุฏฺฐานํ พลํ ผาสุวิหารํ
ปุจฺฉติ✎ ร่าง
‘lohicco, bhante, brāhmaṇo bhagavantaṁ appābādhaṁ appātaṅkaṁ lahuṭṭhānaṁ balaṁ phāsuvihāraṁ pucchati;
เอวญฺจ วเทติ✎ ร่าง
evañca vadeti—
อธิวาเสตุ กิร ภนฺเต ภควา โลหิจฺจสฺส
พฺราหฺมณสฺส สฺวาตนาย ภตฺตํ สทฺธึ ภิกฺขุสํเฆนาติ✎ ร่าง
adhivāsetu kira, bhante, bhagavā lohiccassa brāhmaṇassa svātanāya bhattaṁ saddhiṁ bhikkhusaṅghenā’ti.
อธิวุฏฺฐญฺจ
ปน เตน ภควตาติ ฯ✎ ร่าง
Adhivutthañca pana tena bhagavatā”ti.
and he accepted.”
อถโข โลหิจฺโจ พฺราหฺมโณ ตสฺสา รตฺติยา
อจฺจเยน สเก นิเวสเน ปณีตํ ขาทนียํ โภชนียํ ปฏิยาเทตฺวา
โรสิกํ นฺหาปิตํ อามนฺเตสิ✎ ร่าง
Atha kho lohicco brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṁ khādanīyaṁ bhojanīyaṁ paṭiyādāpetvā rosikaṁ nhāpitaṁ āmantesi:
And when the night had passed Lohicca had delicious fresh and cooked foods prepared in his own home. Then he had the Buddha informed of the time, saying,
เอหิ ตฺวํ สมฺม โรสิเก เยน สมโณ
โคตโม เตนุปสงฺกม อุปสงฺกมิตฺวา สมณสฺส โคตมสฺส กาลํ
อาโรเจหิ✎ ร่าง
“ehi tvaṁ, samma rosike, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā samaṇassa gotamassa kālaṁ ārocehi—
“Here, dear Rosika, go to the ascetic Gotama and announce the time, saying:
กาโล โภ โคตม นิฏฺฐิตํ ภตฺตนฺติ ฯ✎ ร่าง
kālo, bho gotama, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.
‘It’s time, worthy Gotama, the meal is ready.’”
เอวํ โภติ โข
โรสิโก นฺหาปิโต โลหิจฺจสฺส พฺราหฺมณสฺส ปฏิสฺสุตฺวา เยน
ภควา เตนุปสงฺกมิ อุปสงฺกมิตฺวา ภควนฺตํ อภิวาเทตฺวา เอกมนฺตํ
อฏฺฐาสิ ฯ✎ ร่าง
“Evaṁ, bho”ti kho rosikā nhāpito lohiccassa brāhmaṇassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi.
“Yes, worthy sir,” Rosika replied. He did as he was asked.
เอกมนฺตํ ฐิโต โข โรสิโก นฺหาปิโต ภควโต กาลํ
อาโรเจสิ✎ ร่าง
Ekamantaṁ ṭhito kho rosikā nhāpito bhagavato kālaṁ ārocesi:
กาโล ภนฺเต นิฏฺฐิตํ ภตฺตนฺติ ฯ✎ ร่าง
“kālo, bhante, niṭṭhitaṁ bhattan”ti.