เสยฺยถาปิ วาเสฏฺฐ ปุริโส เอวํ วเทยฺย✎ ร่าง
Seyyathāpi, vāseṭṭha, puriso evaṁ vadeyya:
Suppose a man were to say,
อ้างอิงพุทธชยันตี 7.604
อหํ ยา
อิมสฺมึ ชนปเท ชนปทกลฺยาณี ตํ อิจฺฉามิ ตํ กาเมมีติ ฯ✎ ร่าง
‘ahaṁ yā imasmiṁ janapade janapadakalyāṇī, taṁ icchāmi, taṁ kāmemī’ti.
‘Whoever the finest lady in the land is, it is her that I want, her that I desire!’
ตเมนํ
เอวํ วเทยฺยุํ✎ ร่าง
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ:
They’d say to him,
อมฺโภ ปุริส ยํ ตฺวํ ชนปทกลฺยาณึ อิจฺฉสิ กาเมสิ
ชานาสิ ตํ ชนปทกลฺยาณึ✎ ร่าง
‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ—
‘My man, that finest lady in the land who you desire—do you know whether
ขตฺติยึ วา พฺราหฺมณึ วา เวสฺสึ วา
สุทฺทึ วาติ ฯ✎ ร่าง
khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā’ti?
she’s an aristocrat, a brahmin, a peasant, or a menial?’
อิติ ปุฏฺโฐ โนติ วเทยฺย ฯ✎ ร่าง
Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya.
Asked this, he’d say, ‘No.’
ตเมนํ เอวํ วเทยฺยุํ✎ ร่าง
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ:
They’d say to him,
อ้างอิงPTS 1.242
—
“Amu hi, bho gotama, puriso manasākaṭe jātasaṁvaddho, tassa sabbāneva manasākaṭassa maggāni suviditānī”ti.
Because they were born and raised in Manasākaṭa. They’re well acquainted with all the roads to the village.”
อมฺโภ ปุริส ยํ ตฺวํ ชนปทกลฺยาณึ อิจฺฉสิ กาเมสิ ชานาสิ ตํ
ชนปทกลฺยาณึ เอวํนามา วา เอวํโคตฺตา วา ทีฆา วา รสฺสา
วา มชฺฌิมา วา กาฬิกา วา สามา วา มงฺคุรจฺฉวิ วาติ อมุกสฺมึ
คาเม วา นิคเม วา นคเร วาติ ฯ✎ ร่าง
‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ janapadakalyāṇiṁ icchasi kāmesi, jānāsi taṁ janapadakalyāṇiṁ—evaṁnāmā evaṅgottāti vā, dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vāti, amukasmiṁ gāme vā nigame vā nagare vā’ti?
‘My man, that finest lady in the land who you desire—do you know her name or clan? Whether she’s tall or short or medium? Whether her skin is black, brown, or dingy? What village, town, or city she comes from?’
อิติ ปุฏฺโฐ โนติ วเทยฺย ฯ✎ ร่าง
Iti puṭṭho ‘no’ti vadeyya.
Asked this, he’d say, ‘No.’
ตเมนํ เอวํ วเทยฺยุํ✎ ร่าง
Tamenaṁ evaṁ vadeyyuṁ:
They’d say to him,
อมฺโภ ปุริส ยํ ตฺวํ น ชานาสิ น ปสฺสสิ
ตํ ตฺวํ อิจฺฉสิ กาเมสีติ ฯ✎ ร่าง
‘ambho purisa, yaṁ tvaṁ na jānāsi na passasi, taṁ tvaṁ icchasi kāmesī’ti?
‘My man, do you desire someone who you’ve never even known or seen?’
อิติ ปุฏฺโฐ อามาติ วเทยฺย ฯ✎ ร่าง
Iti puṭṭho ‘āmā’ti vadeyya.
Asked this, he’d say, ‘Yes.’
ตํ กึ มญฺญสิ วาเสฏฺฐ✎ ร่าง
Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha,
What do you think, Vāseṭṭha?
นนุ เอวํ สนฺเต ตสฺส ปุริสสฺส
อปฺปาฏิหิริกตํ ภาสิตํ สมฺปชฺชตีติ ฯ✎ ร่าง
nanu evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti?
This being so, doesn’t that man’s statement turn out to have no demonstrable basis?”
อทฺธา โข โภ โคตม เอวํ สนฺเต
ตสฺส ปุริสสฺส อปฺปาฏิหิริกตํ ภาสิตํ สมฺปชฺชตีติ ฯ✎ ร่าง
“Addhā kho, bho gotama, evaṁ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti.
“Clearly that’s the case, worthy Gotama.”
เอวเมว โข
วาเสฏฺฐ น กิร เตวิชฺเชหิ พฺราหฺมเณหิ พฺรหฺมา สกฺขิ ทิฏฺโฐ✎ ร่าง
“Evameva kho, vāseṭṭha, na kira tevijjehi brāhmaṇehi brahmā sakkhidiṭṭho, napi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho, napi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ ācariyapācariyehi brahmā sakkhidiṭṭho.
“In the same way,
อ้างอิงฉัฏฐสังคายนา 1.220
ฯ✎ ร่าง
Napi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ yāva sattamā ācariyāmahayugehi brahmā sakkhidiṭṭho.
เป✎ ร่าง
Yepi kira tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ pubbakā isayo mantānaṁ kattāro mantānaṁ pavattāro, yesamidaṁ etarahi tevijjā brāhmaṇā porāṇaṁ mantapadaṁ gītaṁ pavuttaṁ samihitaṁ, tadanugāyanti, tadanubhāsanti, bhāsitamanubhāsanti, vācitamanuvācenti, seyyathidaṁ—aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu, tepi na evamāhaṁsu:
ฯ✎ ร่าง
‘mayametaṁ jānāma, mayametaṁ passāma, yattha vā brahmā, yena vā brahmā, yahiṁ vā brahmā’ti.
—
Teva tevijjā brāhmaṇā evamāhaṁsu:
—
‘yaṁ na jānāma, yaṁ na passāma, tassa sahabyatāya maggaṁ desema—ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāyā’ti.
—
Taṁ kiṁ maññasi, vāseṭṭha, nanu evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti?
doesn’t the statement of those brahmins turn out to have no demonstrable basis?”
—
“Addhā kho, bho gotama, evaṁ sante tevijjānaṁ brāhmaṇānaṁ appāṭihīrakataṁ bhāsitaṁ sampajjatī”ti.
“Clearly that’s the case, worthy Gotama.”
—
“Sādhu, vāseṭṭha, te vata, vāseṭṭha, tevijjā brāhmaṇā yaṁ na jānanti, yaṁ na passanti, tassa sahabyatāya maggaṁ desessanti—ayameva ujumaggo ayamañjasāyano niyyāniko niyyāti takkarassa brahmasahabyatāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
“Good, Vāseṭṭha. For it is impossible that they should teach the path to that which they neither know nor see.
อ้างอิงPTS 1.243
—
2.2. Nisseṇīupamā
2.2. The Simile of the Ladder