อถ โข นาฬิชงฺโฆ พฺราหฺมโณ ภควโต ภาสิตํ
อภินนฺทิตฺวา อนุโมทิตฺวา อุฏฺฐายาสนา เยน มลฺลิกา เทวี
เตนุปสงฺกมิ อุปสงฺกมิตฺวา ยาวตโก อโหสิ ภควตา สทฺธึ
กถาสลฺลาโป ๔- สพฺพํ มลฺลิกาย เทวิยา อาโรเจสิ ฯ อถ โข
มลฺลิกา เทวี เยน ราชา ปเสนทิ โกสโล เตนุปสงฺกมิ อุปสงฺกมิตฺวา
ราชานํ ปเสนทิโกสลํ เอตทโวจ✎ ร่าง
Atha kho nāḷijaṅgho brāhmaṇo bhagavato bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā yena mallikā devī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā yāvatako ahosi bhagavatā saddhiṁ kathāsallāpo taṁ sabbaṁ mallikāya deviyā ārocesi. Atha kho mallikā devī yena rājā pasenadi kosalo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṁ pasenadiṁ kosalaṁ etadavoca:
Then Nāḷijaṅgha the brahmin, having approved and agreed with what the Buddha said, rose from his seat, went to Queen Mallikā, and told her of all they had discussed. Then Queen Mallikā approached King Pasenadi and said to him,
ตํ กึ มญฺญสิ มหาราช✎ ร่าง
“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja,
“What do you think, great king?
อ้างอิงสยามรัฐ 13.495
ปิยา
เต วชิรี กุมารีติ ฯ✎ ร่าง
piyā te vajirī kumārī”ti?
Do you love Princess Vajirī?”
เอวํ มลฺลิเก ปิยา เม วชิรี กุมารีติ ฯ✎ ร่าง
“Evaṁ, mallike, piyā me vajirī kumārī”ti.
“Indeed I do, Mallikā.”
ตํ
กึ มญฺญสิ มหาราช✎ ร่าง
“Taṁ kiṁ maññasi, mahārāja,
“What do you think, great king?
วชิริยา เต กุมาริยา วิปริณามญฺญถาภาวา
@เชิงอรรถ: ๑ ยุ. สาวตฺถึ ฯ ๒ ยุ. อุปฺปาเฏสิ ฯ ๓ ยุ. อิมินาปิ ฯ@๔ ยุ. เอตฺถนฺตเร ตนฺติ ทิสฺสติ ฯ
อุปฺปชฺเชยฺยุํ โสกปริเทวทุกฺขโทมนสฺสุปายาสาติ ฯ✎ ร่าง
vajiriyā te kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṁ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
If she were to decay and perish, would sorrow, lamentation, pain, sadness, and distress arise in you?”
วชิริยา เม
มลฺลิเก กุมาริยา วิปริณามญฺญถาภาวา ชีวิตสฺสปิ สิยา อญฺญถตฺตํ
กึ ปน เม น อุปฺปชฺชิสฺสนฺติ โสกปริเทวทุกฺขโทมนสฺสุปายาสาติ ฯ✎ ร่าง
“Vajiriyā me, mallike, kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassapi siyā aññathattaṁ, kiṁ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā”ti?
“If she were to decay and perish, my life would fall apart. How could sorrow, lamentation, pain, sadness, and distress not arise in me?”
อิทํ โข ตํ มหาราช เตน ภควตา ชานตา ปสฺสตา อรหตา
สมฺมาสมฺพุทฺเธน สนฺธาย ภาสิตํ✎ ร่าง
“Idaṁ kho taṁ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṁ:
“This is what the Buddha was referring to when he said:
ปิยชาติกา โสกปริเทว-
ทุกฺขโทมนสฺสุปายาสา ปิยปฺปภูติกาติ ฯ✎ ร่าง
‘piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā’ti.
‘Our loved ones are a source of sorrow, lamentation, pain, sadness, and distress.’