ยาวกีวญฺจิเม ภิกฺขเว สตฺตา อิมาสํ จตุนฺนํ ธาตูนํ
อสฺสาทญฺจ อสฺสาทโต อาทีนวญฺจ อาทีนวโต นิสฺสรณญฺจ นิสฺสรณโต
ยถาภูตํ น อพฺภญฺญํสุ เนว ตาวิเม ภิกฺขเว สตฺตา สเทวกา
โลกา สมารกา สพฺรหฺมกา สสฺสมณพฺราหฺมณี ปชา สเทวมนุสฺสา ๑-
นิสฺสฏา วิสํยุตฺตา วิปฺปมุตฺตา วิมริยาทิกเตน เจตสา วิหรึสุ ฯ✎ ร่าง
Yāvakīvañcime, bhikkhave, sattā imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ na abbhaññaṁsu, neva tāvime, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṁyuttā vippamuttā vimariyādikatena cetasā vihariṁsu.
As long as sentient beings don’t truly understand these four elements’ gratification, drawback, and escape for what they are, they haven’t escaped from this world—with its gods, Māras, and Divinities, this population with its ascetics and brahmins, its gods and humans—and they don’t live detached, liberated, with mind free of boundaries.
อ้างอิงสยามรัฐ 16.207 · พุทธชยันตี 14.270
ยโต จ ขฺวิเม ๒- ภิกฺขเว สตฺตา อิมาสํ จตุนฺนํ ธาตูนํ อสฺสาทญฺจ
อสฺสาทโต อาทีนวญฺจ อาทีนวโต นิสฺสรณญฺจ นิสฺสรณโต ยถาภูตํ
อพฺภญฺญํสุ อถ ขฺวิเม ๒- ภิกฺขเว สตฺตา สเทวกา โลกา สมารกา
สพฺรหฺมกา สสฺสมณพฺราหฺมณี ปชา สเทวมนุสฺสา ๑- นิสฺสฏา วิสํยุตฺตา
วิปฺปมุตฺตา วิมริยาทิกเตน เจตสา วิหรนฺตีติ ฯ✎ ร่าง
Yato ca kho, bhikkhave, sattā imāsaṁ catunnaṁ dhātūnaṁ assādañca assādato ādīnavañca ādīnavato nissaraṇañca nissaraṇato yathābhūtaṁ abbhaññaṁsu, atha, bhikkhave, sattā sadevakā lokā samārakā sabrahmakā sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya nissaṭā visaṁyuttā vippamuttā vimariyādikatena cetasā viharantī”ti.
But when sentient beings truly understand these four elements’ gratification, drawback, and escape for what they are, they’ve escaped from this world—with its gods, Māras, and Divinities, this population with its ascetics and brahmins, its gods and humans—and they live detached, liberated, with mind free of boundaries.”