เสยฺยถาปิ ภิกฺขเว ปุริโส สิเนรุสฺส ปพฺพตราชสฺส
สตฺต มุคฺคมตฺติโย ปาสาณสกฺขรา อุปนิกฺขิเปยฺย ฯ✎ ร่าง
“Seyyathāpi, bhikkhave, puriso sinerussa pabbatarājassa satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhipeyya.
“Mendicants, suppose a person was to place on Sineru, the king of mountains, seven pebbles the size of mung beans.
อ้างอิงPTS 5.458 · สยามรัฐ 19.570 · พุทธชยันตี 17.2.322
ตํ กึ มญฺญถ
@เชิงอรรถ: ๑ โป. ยุ. โส ฯ ๒ สี. ตติยํ ฯ ๓ ม. จสทฺโท นตฺถิ ฯ
ภิกฺขเว✎ ร่าง
Taṁ kiṁ maññatha, bhikkhave,
What do you think, mendicants?
กตมํ นุ โข พหุตรํ ฯ ยา จ ๑- สตฺต มุคฺคมตฺติโย
ปาสาณสกฺขรา อุปนิกฺขิตฺตา โย จ ๑- สิเนรุ ปพฺพตราชาติ ฯ✎ ร่าง
katamaṁ nu kho bahutaraṁ—yā vā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā, yo vā sinerupabbatarājā”ti?
Which is more: the seven pebbles the size of mung beans? Or Sineru, the king of mountains?”
เอตเทว ภนฺเต พหุตรํ ยทิทํ สิเนรุ ปพฺพตราชา✎ ร่าง
“Etadeva, bhante, bahutaraṁ, yadidaṁ—sinerupabbatarājā;
“Sir, Sineru, the king of mountains, is certainly more.
อปฺปมตฺติกา
สตฺต มุคฺคมตฺติโย ปาสาณสกฺขรา อุปนิกฺขิตฺตา✎ ร่าง
appamattikā satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā.
The seven pebbles the size of mung beans are tiny.
สงฺขมฺปิ น อุเปนฺติ
อุปนิธมฺปิ น อุเปนฺติ กลภาคมฺปิ น อุเปนฺติ สิเนรุํ ปพฺพตราชานํ
อุปนิธาย สตฺต มุคฺคมตฺติโย ปาสาณสกฺขรา อุปนิกฺขิตฺตาติ ฯ✎ ร่าง
Saṅkhampi na upenti, upanidhampi na upenti, kalabhāgampi na upenti sinerupabbatarājānaṁ upanidhāya satta muggamattiyo pāsāṇasakkharā upanikkhittā”ti.
Compared to Sineru, they don’t count, there’s no comparison, they’re not worth a fraction.”
เอวเมว โข ภิกฺขเว อริยสาวกสฺส ทิฏฺฐิสมฺปนฺนสฺส ปุคฺคลสฺส
อภิสเมตาวิโน เอตเทว พหุตรํ ทุกฺขํ ยทิทํ ปริกฺขีณํ ปริยาทินฺนํ
อปฺปมตฺตกํ อวสิฏฺฐํ✎ ร่าง
“Evameva kho, bhikkhave, ariyasāvakassa diṭṭhisampannassa puggalassa abhisametāvino etadeva bahutaraṁ dukkhaṁ yadidaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ; appamattakaṁ avasiṭṭhaṁ.
“In the same way, for an individual with comprehension, a noble disciple accomplished in view, the suffering that’s over and done with is more, what’s left is tiny.
สงฺขมฺปิ น อุเปติ อุปนิธมฺปิ น อุเปติ
กลภาคมฺปิ น อุเปติ ปุริมํ ทุกฺขกฺขนฺธํ ปริกฺขีณํ ปริยาทินฺนํ
อุปนิธาย ยทิทํ สตฺตกฺขตฺตุํปรมตา ฯ✎ ร่าง
Saṅkhampi na upeti, upanidhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, purimaṁ dukkhakkhandhaṁ parikkhīṇaṁ pariyādinnaṁ upanidhāya yadidaṁ sattakkhattuparamatā;
Compared to the mass of suffering in the past that’s over and done with, it doesn’t count, there’s no comparison, it’s not worth a fraction, since there are at most seven more lives.
โย อิทํ ทุกฺขนฺติ ยถาภูตํ
ปชานาติ ฯเปฯ อยํ ทุกฺขนิโรธคามินี ปฏิปทาติ ยถาภูตํ ปชานาติ ฯ✎ ร่าง
yo ‘idaṁ dukkhan’ti yathābhūtaṁ pajānāti …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṁ pajānāti.
Such an individual truly understands about suffering, its origin, its cessation, and the path.
ตสฺมา ติห ภิกฺขเว อิทํ ทุกฺขนฺติ โยโค กรณีโย ฯเปฯ อยํ
ทุกฺขนิโรธคามินี ปฏิปทาติ โยโค กรณีโยติ ฯ✎ ร่าง
Tasmātiha, bhikkhave, ‘idaṁ dukkhan’ti yogo karaṇīyo …pe… ‘ayaṁ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yogo karaṇīyo”ti.
That’s why you should practice meditation …”
—
Saṁyutta Nikāya 56.50
Linked Discourses 56.50
—
5. Papātavagga
5. A Cliff